Lielākā daļa Latvijas pašvaldību neatbalsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātos grozījumus likumā "Par pašvaldībām", kuru mērķis ir novērst iespējamos interešu konfliktus. Pašlaik novada domes deputāta statusu nevar apvienot ar izpilddirektora un pagasta pārvaldes vadītāja amatu, bet citām amatpersonām tas ir atļauts. Grozījumu projekts paredz, ka no 2013. gada 1. jūlija pašvaldībās, kurās iedzīvotāju skaits ir lielāks par 20 tūkstošiem, domes deputātiem būs aizliegts ieņemt administrācijas vai iestādes vadītāja vai darbinieka, vai kapitālsabiedrības darbinieka amatu. No 50 pašvaldībām, kas paudušas savu viedokli Latvijas Pašvaldību savienībai (LPS), "par" iestājušās tikai piecas. Sarunas starp LPS un VARAM šajā jautājumā turpinās, pie tā strādā darba grupa, stāsta Aizputes novada domes priekšsēdētājs Aivars Šilis. Tāpēc vēl nevarot zināt, vai grozījumi skars visus vai tikai lielos novadus. Pāvilostas novada domes priekšsēdētājam Uldim Kristapsonam ir informācija, ka VARAM sliecas uz diferencētu likuma piemērošanu. Pēc viņa domām, minētie 20 tūkstoši iedzīvotāju būtu optimāls robežskaitlis, jo mazākās pašvaldībās zustu deputātu kandidātu izvēles iespējas. LPS norāda: ja grozījumus pieņems, tie ierobežos potenciālo kandidātu loku, noteiktu sfēru speciālistiem (piemēram, skolu direktoriem) šī iespēja vispār būs liegta, netieši tiks veicināta biznesa vides politizācija. Savukārt, izšķiroties par labu tautas kalpa statusam, deputātam ar saņemto algu nebūtu iespējams uzturēt ģimeni, bet iestādes un kapitālsabiedrības zaudētu labi kvalificētus speciālistus. Pašvaldības atsaucas arī uz Satversmes 106. pantu: ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu. LPS uzskata, ka korupcijas risks vietējās domes darbā nav augsts, jo lēmums tiek pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse no klātesošajiem deputātiem. Jau ziņots, ka gandrīz visos mūspuses novados vismaz puse deputātu strādā pašvaldības iestādēs, bet Grobiņas un Aizputes novadā proporcija ir attiecīgi 12 un 10 pret kopējo skaitu – 15. Darba attiecības ar domi kā negatīvu aspektu iepriekš minēja Grobiņas novada domes deputāts un Izglītības nodaļas vadītājs Zigmunds Cinkus. Vaiņodes vidusskolas direktors, deputāts Arvīds Desmitnieks teic, ka viņam līdz šim tas nav traucējis. "Tad es neesmu nekādā vērtē," viņš atbild uz jautājumu, vai negadās balsot, lai nerunātu pretī darba devējam. "Lai domes padarītu nedomājošas," direktors saka par likuma mērķi. Viņa kolēģi un citi speciālisti ar augstāko izglītību novados esot "gaišākās galvas". VARAM plāno arī noteikt ievēlēto deputātu skaitu novadu un pilsētu domē, izņemot Rīgu, atbilstoši Iedzīvotāju reģistrā esošajam iedzīvotāju skaitam to teritorijā. U. Kristapsons spriež, ka, nonākot Saeimā, par likuma grozījumiem būs pārāk liela kašķēšanās, lai izmaiņas šajā jautājumā pašvaldības skartu jau nākamā gada vēlēšanās. — ReKurZeme
↧
